Baznīcas vēsture
Šis materiāls vēl top.
Īss apraksts: 1753. gadā barons Miķelis Riks sāka celts pašreizējo Viļānu mūra baznīcas un klostera ansambli. Baznīcā tās pirmsākumā bija 9 altāri, un tā bija viena no skaistākajām un greznākajām baznīcām Latgalē. Līdz mūsdienām ir saglabājies muižkunga Miķeļa Rika 1777. gada 18. novembrī sastādītā un parakstītā Viļānu baznīcas un klostera fundācijas dokumenta noraksts.
Baznīcas centrālo altāri grezno astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā uzraksts Quis ut Deus (latviski – „Kas ir kā Dievs”). Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris, labajā – Jēzus Kristus ciešanu altāris, kurā ievietots 18. gs. izgatavotais koka krucifikss, kuram piedēvētas brīnumdarītāja spējas. Daudzās pateicības votas liecina par medicīniski neizskaidrojamām dziedināšanām un brīnumiem. Viļānu baznīca un tās apkārtne mūsdienās ir kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma vietu. Bez atjaunotā dievnama iespējams apskatīt Sveču kapelu, sv. Terēzes no Bērna Jēzus kapelas un rožu dārzu, kapelu veltītu dvēselēm šķīstītavā, baznīcas pagrabus ar kapelu veltītu nedzimušajiem bērniem, Krustaceļu, kā arī krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu ar svētā bīskapa Meinarda – Latvijas pirmā misionāra skulptūru, draudzes aizbildņa sv. Erceņģeļa Miķeļa skulptūru. Lai apskatītu visus šos iepriekš uzskaitītos objektus, iepriekš jāpiesakās pie baznīcas gida.