Kā secināts veiktajā izpētē, līdz mūsu dienām nav saglabājusies baznīcas celtniecības laikā ieklātā ķieģeļu klona grīda. 20.gs. sākumā tā pilnībā nomainīta uz cementa flīžu segumu. Dažādās baznīcas zonās izmantots segums ar 3 atšķirīgiem flīžu rakstiem. Ērģeļu luktā un atvērtajās galerijās virs sakristejām saglabājies vēsturiskais plato dēļu segums. Rikavas baznīcas draudzes lūgšanu zāle pilnībā saglabājusi sākotnējo reljefo sienu apdari, bet informācija par vēsturisko krāsojumu iegūta minimālā apjomā. Veicot apdares kontrolzondāžas, konstatēts, ka sienu apdares virsmas dažādu periodu remontu laikā ir tīrītas, samazgātas, špaktelētas, gruntētas un veikti lokāli apmetuma labojumi. Apdares slāņi, kas izpildīti ar eļļas krāsu, ir salipuši un ļoti grūti atdalāmi. Konstatēts, ka krāsojuma slāņu skaits dažādās vietās atšķiras, līdz ar ko precīza krāsojumu sistēmu atšifrēšana visās detaļās nav iespējama. Hronoloģiski vecākie apdares slāņi saglabājušies uz sienas aiz galvenā altāra , kur konstatētas liecības par sākotnējo 19.gs. 30.gadu sākuma apdari. Krāsojums veikts ar līmes krāsām, domājams, ar marmorizējumu. Tā kā minētā apdare inventarizācijas gaitā nav atrasta uz citām draudzes zāles sienām, nav zināms, vai analogs krāsojums bijis izmantots visā telpā. Kopumā draudzes zālē nav atrasti  dekoratīvie krāsojumi, pēc kuru stilistikas varētu datēt kādu konkrētu apdares slāni. Izņēmums ir 1980.gadu dekoratīvais krāsojums uz prezbitērija sienām, ko veido vairākos toņos trafaretu tehnikā krāsots paklājveida ornaments sienas augšdaļā un iluzors panelējums ar marmorizējumu sienas lejasdaļā (draudzes zālē krāsots tikai panelējums).
Salīdzinoši labāk saglabājusies informācija par baznīcas vēsturisko interjera apdari ir attiecināma uz būvgaldniecības izstrādājumiem (durvis, logi) un dažādu periodu iekārtas priekšmetiem (kanceli, kungu soliem, biktssoliem), kur konstatēti apdares slāņi pat no to izgatavošanas laika līdz mūsdienām.
Kopumā arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veicēji – pētnieki secinājuši, ka  Rikavas katoļu baznīca saglabājusi augstu autentiskuma pakāpi, īpaši atzīmējot kopējo apjomu, fasāžu, draudzes zāles un prezbitērija arhitektūru, kas aplūkojami kā vienots veselums kopā ar atšķirīgi datējamo baznīcas iekštelpu grīdas segumu, dažāda perioda iekārtas priekšmetiem un būvgaldniecības izstrādājumiem, būtu saglabājami turpmākā baznīcas ekspluatācijas laikā.
Tā kā iekštelpu interjerā mākslinieciski vērtīgas krāsojumu sistēmas netika atrastas un vēsturiskie apdares slāņi konstatēti tikai būvgaldniecības izstrādājumiem un iekārtas priekšmetiem, būvpētnieki Rikavas katoļu draudzei iesaka, plānojot baznīcas sienu un griestu apdares remontdarbus lūgšanu zālē, izvēlēties mūsdienu priekšstatam atbilstošu tonālo risinājumu, piemēram, kā variantu - krāsojuma marmorizējuma tehnikas izmantošanu altāru kolonām, jo vēsturiski šāda veida krāsojums ir pastāvējis. Tomēr, kvalitatīva rezultāta iegūšanai, ņemot vērā baznīcas interjera apdares stāvokli un interjera iekārtas priekšmetu dažādo hronoloģiju un apdari, pirms iekštelpu remonta darbu veikšanas, draudzei vēlams telpu interjera apdares koncepcijas – kompozicionāli tonālā risinājuma veiksmīgākai izstrādei piesaistīti interjera apdares speciālistu, bet būvgaldniecības (logu, durvju) atjaunošanai pēc padoma vērsties pie restauratora.
Rikavas katoļu baznīcas arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veicēji – “Arhitektoniskās izpētes grupa” SIA darbinieki: Daiga Lēvalde – izpētes vadītāja, arhitekte, restauratore - vecmeistare AMI specialitātē, Vija Strupule - Dr. art., mākslas zinātniece, restauratore – vecmeistare arhitektoniski mākslinieciskās izpētes specialitātē, Ruta Taurena – restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ieva Liepa - restauratore - meistare AMI specialitātē un Eva Rotčenkova, Mg.art., mākslas zinātniece, restauratore.
Rikavas katoļu draudze sirsnīgi pateicas Valsts kultūrkapitāla fondam par projekta finansiālo atbalstu un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” pētnieku komandai par baznīcas interjera arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu!
Publikācija sagatavota pēc Rikavas katoļu baznīcas interjera apdares arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem.
Rikavas katoļu draudze, 30.11.2025.